Es esmu Ingus. Viena no manām kaislībām jau kopš agras jaunības ir kvalitatīvs uzturs. Man vienmēr paticis lasīt zinātniskos atklājumus uztura jomā, iepazīt produktu etiķetes, to sastāvu, un izvēlēties uzturā pēc iespējas dabīgākas lietas. Taču neesmu ar to apsēsts (sieva gan mēdza teikt, ka esmu ar to “pozitīvi apmāts”) vai fanātisks. Gadu gaitā esmu sapratis, ka zinātnes uzskati arī uztura jomā mainās, un reizēm pat radikāli pretēji. Labs piemērs tam ir sviests un tauki kopumā – dažus gadu desmitus atpakaļ tie tika pasludināti par galveno veselības ienaidnieku, tad atkal pretēji, kā ļoti veselīgu un labu produktu. Tāpat es arī neticu, ka ir viens pareizs veids kā ēst – svaigi, vegāni, veģetāri vai jaukti. Jo arī šajā jomā ir neskaitāmi piekritēji dažādiem modeļiem, kuriem visiem ir ticami argumenti – vegāni apgalvo, ka uzturs, kas saistīts ar dzīvnieku pasauli, ilgtermiņā izraisa dažādas saslimšanas, tai skaitā vēzi (tas ir zinātniski pierādīts), tai pašā laikā, piemēram, Ungārijā ir klīnika, kura sekmīgi (tas arī ir zinātniski dokumentēts) ārstē dažādas smagas vēža formas un autoimūnās saslimšanas, liekot pacientiem ēst tikai dzīvnieku taukus un gaļu, balstot savu teoriju uz to, ka augi negrib, lai mēs tos apēdam, tāpēc tajos ir antivielas, kuras mūs ilgtermiņā padara slimus. Ko nu lai dara!? Kļūt par vegānu, vai paleodiētas piekritēju?!? Domāju, ka vispareizāk ir klausīt savai sirdij un pārliecībai, ieklausīties ķermenī un pašsajūtā, atrodot sev piemērotāko ēšanas modeli, tai pašā laikā nedomājot, ka tas der un ir labs visiem. Būt ar to laimīgam un necensties savu laimi uzspiest citiem, kritizējot, ka viņu izvēlētais ceļš ir sliktāks vai nepareizāks. Vienam gan es ticu pilnībā - ir jācenšas ēst pēc iespējas dabīgi un kvalitatīvi, bez nekādiem garšas, smaržas, uzglabāšanas termiņa un citiem uzlabotājiem, neatkarīgi no modeļa, kuru katrs ir atzinis sev par labu esam.
Manā ģimenē aug trīs bērni un mums abiem ar dzīvesbiedri (līdz ar to arī bērniem) ļoti patīk gatavot – gan ikdienai, gan svētkiem, uzņemt ciemos draugus vai doties pie tiem ciemos. Savā ģimenē esam atraduši veidus kā iegādāties kvalitatīvus produktus par pieņemamām cenām. Daži piemēri – pa tiešo no ZS “Kaņepītes” pērkam dažāda veida bioloģiski audzētus graudaugus un pākšaugus (speltu, rudzus, auzas, miežus, griķus, zirņus), paši maļam miltus, no kuriem cepam un gatavojam dažādas gardas lietas – pankūkas, mafinus, tartes, biskvītus, sacepumus, maizītes utt. No Vācijas pasūtu bioloģiskās zaļās kafijas pupiņas, kuras es pats grauzdēju, un sieva katru rītu dzēra svaigāko (ne vienmēr gardāko, atkarībā kā sagrauzdējas) kafiju. No Spānijas, pa tiešo no ražotājiem, pasūtu olīveļļu, kura ir svaiga, zināmas izcelsmes un neizsakāmi garda. Nemaz jau nerunājot par tradicionālākām lietām, kā produktu pirkšanu tieši no Latvijas zemniekiem tirgū. Kas svarīgi, neņemot vērā, ka sākuma posmā tas atsevišķās jomās prasīja zināmus ieguldījumus finansiālajā jomā (graudu dzirnaviņas, labas kafijas dzirnavas utt.), tad ilgtermiņā skatoties visi šie produkti izmaksā lētāk, nekā “parastie” – lielveikala plauktos nostāvējušies produkti, un kas vēl svarīgāk par izmaksām – tie ir svaigi, garšīgi un veselīgi. Man būtu stāsts par vairākām lietām, piemēram, kāpēc sāku grauzdēt kafiju, kāpēc sāku malt miltus utt., bet šoreiz pastāstīšu par olīveļļu.


Kā un kādēļ es sāku pasūtīt EVO no Spānijas?

Es, mani bērni un viņu māmiņa EVO burtiski iemīlējāmies 2016. gada rudenī Spānijā, kad ceļojuma laikā nakšņojām pie Cazorlas municipalitātes vietējā zemnieka Salvadora (skatīt atēlu zemāk). Tur pagaršojām īstu, svaigu un neizsakāmi gardu Royal šķirnes olīvu EVO. Tas bija mirklis, kurā sapratu, ka nekad vairs nespēšu nopirkt EVO (liel)veikalā. Atgriezies mājās, dažu mēnešu laikā iztukšojis (kopā ar sievu, bērniem un draugiem) no zemnieka nopirktos 20 litrus EVO, sāku meklēt un arī atradu iespējas iegādāties to pašu burvīgo EVO tieši no kooperatīva, kura biedrs bija Salvadors. Par svaigu, garšīgu, zināmas un uzticamas izcelsmes, bieži vien augstus apbalvojumus ieguvušu EVO, samaksājot tikai nedaudz vairāk, kā par veikalos pieejamo, milzīgo firmu fasēto, dažādu valstu olīveļļu sajaukumu, kurš ne tuvu nestāv tam, ko varētu saukt par "šķidro zeltu". Tikai nianse bija, ka jāpērk vismaz 50 litrus, lai tas būtu finansiāli kaut cik izdevīgi, tāpēc piedāvāju diviem draugiem, vai negrib ar mani kopā nopirkt vairākas kastes superīgas extra virgin olīveļļas, un viņi piekrita. Tā tas sākās! Ar laiku sāku pētīt arī citu ražotāju piedāvājumus, pētīju EVO konkursu rezultātus, lai uzzinātu, kuri ir labākie no labākajiem, lai pagaršotu citu olīvu šķirņu eļļas, stiprākas, maigākas, bioloģiskas, nebioloģiskas. Ka teica mana sieva – biju un joprojām esmu pozitīvi apsēsts ar extra virgin olīveļļu.

Zemnieks Salvadors, mans dēls Gabriels un es, 2016.g oktobrī

Pamazām labu EVO iemīlēja arī citi mani draugi, tad arī viņu draugi, kamēr sapratu, ka apkārtējie cilvēki novērtē kvalitatīvu EVO, par spīti tam, ka pamatā tomēr esam "skābā krējuma un sviesta" (kas arī, manuprāt, ir ļoti gardi produkti) kultūra. Tāpēc nolēmu piedāvāt arī citiem, kuri (vēl) nav mani draugi, iespēju iepazīt šo lielisko dabas velti - maksimāli svaigu (pēdējās ražas) EVO, kuru saņemu tieši no ražotājiem Spānijā, kuru par garšīgu (salātos, mīklās, ar maizi, cepšanai, papildinot jau gatavu ēdienu utt.) ir atzinusi mana ģimene, nu jau praktiski visi mani draugi, kā arī daudzi viņu draugi. Turklāt par saprātīgu cenu, lai tā kļūtu par ikdienā iecienītu un bieži lietojamu produktu, kā tas ir manā ģimenē, nevis plauktā noputējušu, no ilgas stāvēšanas kļuvušu negaršīgu (lasi, oksidējušos un vecu), "luksusa" produktu. 
Es savu ikdienu vairs nespēju iztēloties bez labas extra virgin olīveļļas un situācijās, kad mājās ir palicis mazāk par 5-7 litriem (kas ir aptuvenais mūsu ģimenes mēneša patēriņš), jau kļūstu tramīgs. Reiz bija situācija, kad īsi pirms Ziemassvētkiem mājās beidzās EVO (jo nebiju to laikus pasūtījis) un es no vairākiem draugiem, ar kuriem kopā biju nopircis kārtējo kasti eļļas, aizņēmos pa litram eļļas, jo veikalā nopērkamā (it kā) "extra virgin" olīveļļa vairs nebija versija. Tā lūk! 

Esiet brīdināti – garda extra virgin olīveļļa rada (pozitīvu) atkarību!!!

 P.S. Bildē redzamā un jebkura cita alkohola lietošana, iespējams, var uzlabot jūsu komunikācijas spējas (ar Salvadoru tai skaitā), taču zinātnieki apgalvo, ka varot kaitēt veselībai. Esiet brīdināti!


Salidzini.lv logotips