Es esmu Ingus. Man patīk labi paēst, gatavot un zināt, no kurienes nāk produkti, kas nonāk uz mūsu ģimenes galda. Bet mans stāsts par extra virgin olīveļļu jeb EVO sākās ar vienu ceļojumu uz Spāniju.

Viss sākās ar Royal un 20 litriem olīveļļas

2016. gada rudenī kopā ar bērniem un viņu māmiņu ceļojām pa Spāniju un nakšņojām pie Salvadora — vietējā zemnieka Cazorlas novadā. Tur pagaršojām svaigu, neizsakāmi gardu Royal šķirnes olīvu eļļu. Mēs tajā burtiski iemīlējāmies.

Tas bija mirklis, kurā sapratu, ka pie olīveļļas, kuru līdz tam biju pircis lielveikalā, vairs negribēšu atgriezties. Mājās pārvedām 20 litrus. Dažu mēnešu laikā kopā ar ģimeni un draugiem tos iztukšojām, un es sāku meklēt iespēju iegādāties to pašu burvīgo eļļu vēlreiz.

Atradu iespēju to pasūtīt tieši no kooperatīva, kura biedrs bija Salvadors. Tikai bija viena nianse — lai pasūtījums būtu finansiāli izdevīgs, vajadzēja pirkt vismaz 50 litrus. Piedāvāju diviem draugiem kopā nopirkt vairākas kastes superīgas extra virgin olīveļļas. Viņi piekrita. Tā tas sākās!

Salvadors, mans dēls Gabriels un es 2016. gada oktobrī.

No kopīgiem pasūtījumiem līdz Olivellas.lv

Ar laiku sāku pētīt arī citus ražotājus un EVO konkursu rezultātus, lai atrastu un pagaršotu labākās eļļas. Interesēja dažādas olīvu šķirnes, stiprākas un maigākas garšas, bioloģiski un nebioloģiski audzētu olīvu eļļas. Kā toreiz teica mana sieva — biju pozitīvi apsēsts ar extra virgin olīveļļu. Joprojām esmu.

Pamazām labu EVO iemīlēja arī citi mani draugi, tad viņu draugi. Sapratu, ka cilvēki to novērtē, lai gan Latvijā vairāk esam skābā krējuma un sviesta kultūra. Abi, starp citu, arī man šķiet ļoti gardi produkti.

Tāpēc nolēmu piedāvāt labu olīveļļu arī tiem, kuri vēl nav mani draugi. Tā radās Olivellas.lv — iespēja iegādāties pēdējās ražas EVO, kuru saņemu tieši no ražotājiem Spānijā un kuru ar prieku lietojam arī paši savā ģimenē.

Man ir svarīgi, lai laba olīveļļa par saprātīgu cenu kļūtu par ikdienā lietojamu produktu. Lai to lietotu salātos, ar maizi, mīklās, cepšanai un jau gatava ēdiena papildināšanai. Žēl, ja garda eļļa tiek taupīta kā īpašs luksusa produkts un tik ilgi stāv plauktā, līdz zaudē savu svaigumu un garšu.

Ne tikai olīveļļa

Interese par kvalitatīvu uzturu man ir jau kopš agras jaunības. Man vienmēr paticis lasīt par pētījumiem uztura jomā, iepazīt produktu etiķetes un sastāvu. Neticu, ka visiem der viens ēšanas modelis, bet pats cenšos izvēlēties pēc iespējas dabīgākus un kvalitatīvākus produktus.

Manā ģimenē aug trīs bērni. Mums abiem ar dzīvesbiedri un arī bērniem patīk gatavot — gan ikdienai, gan svētkiem — un uzņemt ciemos draugus. Gadu gaitā esam atraduši savus veidus, kā tikt pie labiem produktiem par pieņemamām cenām.

No ZS “Kaņepītes” pērkam bioloģiski audzētus graudaugus un pākšaugus. Paši maļam miltus, cepam pankūkas, mafinus, tartes un maizi. No Vācijas pasūtu bioloģiskās zaļās kafijas pupiņas un pats tās grauzdēju. Savulaik sieva katru rītu dzēra svaigāko — ne vienmēr gardāko, atkarībā no tā, kā sagrauzdējās — kafiju.

Protams, dzirnaviņas un cits aprīkojums sākumā prasīja ieguldījumus. Taču iespēja pašiem gatavot un pirkt tieši no ražotājiem mūsu ģimenē ir sevi attaisnojusi. Gan izmaksu, gan svaiguma un garšas ziņā. Par kafiju un miltiem man arī būtu savs stāsts, bet šoreiz paliksim pie olīveļļas.

Kad mājās paliek tikai 5–7 litri…

Savu ikdienu vairs nespēju iztēloties bez labas extra virgin olīveļļas. Ja mājās paliek mazāk par 5–7 litriem — aptuveni mūsu ģimenes mēneša patēriņu —, jau kļūstu tramīgs.

Reiz īsi pirms Ziemassvētkiem eļļa tomēr beidzās, jo nebiju to laikus pasūtījis. Tad no vairākiem draugiem, ar kuriem bijām kopā pirkuši kārtējo kasti, aizņēmos pa litram. Pēc iemīļotās eļļas veikala plauktā meklēt aizvietotāju vairs negribējās. Tā lūk!

Esiet brīdināti — garda extra virgin olīveļļa rada (pozitīvu) atkarību!!!