Kāpēc extra virgin olīveļļa mēdz būt rūgta un kož kaklā?
Arī es savulaik domāju, ka eļļa, kura kož kaklā, laikam kļuvusi veca. Izrādās, rūgtums un pikantums var būt svaigas EVO dabiskas īpašības. Paskaidrošu, kā tās atšķiras no oksidējušās eļļas garšas un kāpēc kopā ar ēdienu sajūtas mainās.
Rūgtums un piparots asumiņš kaklā var būt pilnīgi dabiskas, pozitīvas extra virgin olīveļļas jeb EVO īpašības. Tie paši par sevi nenozīmē, ka eļļa ir veca vai sabojājusies. Taču nav arī tā, ka vislabākā eļļa obligāti ir pati rūgtākā.
Arī es sākumā domāju, ka eļļa ir veca
Atceros, kā pirms daudziem gadiem kādā Itālijas olīveļļas muzejā pagaršoju vairākas, vienu par otru smalkākas EVO. Tās koda kaklā — cita stiprāk, cita vēl stiprāk. Pie sevis nodomāju: laikam palikušas vecas no ilgas stāvēšanas!
Citā reizē kāda paziņa stāstīja, ka ar vīru aizgājuši uz mazu itāļu kafejnīcu tepat Cēsīs. Kamēr gaidījuši ēdienu, viņiem atnesta pašcepta maize ar EVO. Viņas iespaids: “Tas bija kaut kas briesmīgs! Pilnīgi neēdama eļļa, tāda rūgta un koda kaklā!”
Par toreiz pasniegto eļļu pēc šī stāsta vien spriest nevaru. Taču tas labi parāda, cik viegli nepazīstamu garšu noturēt par defektu. Es pats savulaik domāju tieši tāpat.
Rūgtums un pikantums nav viena un tā pati sajūta
- Rūgtums ir garša, ko sajūtam mutē. Olīveļļā to lielā mērā rada noteikti fenolu savienojumi.
- Pikantums ir kņudinoša, piparota sajūta, kas īpaši izceļas kaklā pēc eļļas norīšanas. Tā var likt pat ieklepoties.
Ar raksturīgo asumiņu kaklā īpaši saistīts oleokantāls — viens no olīveļļas fenolu savienojumiem. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka tas aktivē kairinājuma uztverē iesaistītu receptoru TRPA1. Tāpēc eļļas radītais “kodiens” nav vienkārši vēl viens rūgtuma veids. Vairāk par to lasāms pētījumā par oleokantālu un pikantuma sajūtu kaklā.
Arī Starptautiskās Olīvu padomes degustācijas metodē augļainums, rūgtums un pikantums ir pozitīvās īpašības, kuras vērtē atsevišķi. To intensitāte dažādās eļļās var būt ļoti atšķirīga.
Ko ar to saistītie polifenoli dara eļļā?
Polifenoli ir fenolu savienojumu grupa, un daudziem no tiem piemīt antioksidatīva darbība. Tātad “polifenoli” un “antioksidanti” nav divas pilnīgi atsevišķas vielu grupas. Eļļā ir arī citi antioksidanti, piemēram, tokoferoli, pie kuriem pieder E vitamīna formas.
Fenolu savienojumi piedalās eļļas garšas veidošanā un palīdz palēnināt oksidēšanos. Tomēr tie nepadara eļļu neievainojamu — gaisma, siltums un saskare ar gaisu joprojām ietekmē tās kvalitāti.
Polifenolu daudzumu un sastāvu ietekmē olīvu šķirne, augšanas apstākļi, konkrētais ražas gads, olīvu gatavība, eļļas iegūšanas process un uzglabāšana. Tāpēc pat vienas šķirnes eļļas var garšot ļoti dažādi.
Vai pēc rūgtuma var noteikt polifenolu daudzumu?
Precīzi — nevar. Bieži izteiktāks rūgtums un pikantums ir saistīti ar lielāku fenolu savienojumu daudzumu, taču nozīme ir arī konkrētajiem savienojumiem un to proporcijām. Šo saistību pēta arī pētījumā par fenolu sastāvu un EVO garšas īpašībām.
Rūgtuma balles nav laboratorijas analīze. Ja tevi interesē polifenolu daudzums, skaties konkrētās eļļas analīžu datus. Salīdzinot dažādu ražotāju skaitļus, jāņem vērā arī izmantotā mērīšanas metode — rezultāti ne vienmēr ir tieši salīdzināmi.
Arī spēcīgs “kodiens” kaklā viens pats neapliecina visu eļļas kvalitāti. Tai jābūt arī ar patīkamu, svaigu aromātu un bez garšas defektiem. Savukārt maiga EVO var būt ļoti kvalitatīva, lai gan rūgtums tajā ir tikko manāms.
Kā atšķirt dabisku rūgtumu no oksidējušās eļļas garšas?
Oksidējusies eļļa nav tas pats, kas dabiski rūgta eļļa. Tās smarža un garša var atgādināt vecus, oksidējušos riekstus, sastāvējušos taukus vai vaskainu, nepatīkamu aromātu. Arī ilgstoša pēcgarša viena pati nav drošs tests — jāvērtē viss smaržas un garšas iespaids.
Svaigā EVO līdzās rūgtumam un pikantumam vari sajust zaļas zāles, tomātu lapu, augļu vai mandeļu notis. Savukārt oksidējušās eļļas nepatīkamo smaržu nevajadzētu attaisnot ar domu, ka eļļā vienkārši ir daudz polifenolu.
Ja par pie manis iegādātas eļļas garšu rodas šaubas, dod man ziņu — izrunāsim, ko tieši sajūti un kā eļļa glabāta.
Kāpēc kopā ar ēdienu tā pati eļļa šķiet maigāka?
Pagaršojot eļļu vienu pašu, tās rūgtums un pikantums ir daudz uzkrītošāki. Ēdienā to uztveri maina gan eļļas daudzums, gan pārējās sastāvdaļas.
Tas nav tikai iespaids: 2021. gada pētījumā noteiktu olbaltumvielu pievienošana samazināja EVO rūgtuma un oleokantāla radītā pikantuma uztveri. Tas gan nenozīmē, ka jebkurā ēdienā šīs notis pazudīs pilnībā.
Pamēģini nelielu daudzumu intensīvākas eļļas uz jau gataviem sautējumiem, ceptiem dārzeņiem, omletes vai pelēkajiem zirņiem ar speķi. Pagaršo un tikai tad pievieno vēl. Tā vislabāk sapratīsi, cik daudz eļļas konkrētajam ēdienam piestāv.
Vai rūgtums obligāti jāiemācās iemīlēt?
Nē. Eļļu nevajag lietot kā negaršīgas zāles, kuras jānorij pienākuma pēc. Manā un manas ģimenes pieredzē rūgtās un pikantās notis ar laiku ir iepatikušās, taču katram pašam jāatrod savs līmenis.
Ja izteikts rūgtums pagaidām nepatīk, sāc ar maigu EVO. Ja gribi salīdzināt dažādus garšas raksturus, ieskaties rakstā “Kura eļļa varētu tev garšot?”.
No svaigas eļļas dabiskā rūgtuma un pikantuma nav jābaidās. Bet nav arī jāmeklē pati rūgtākā — meklē tādu, ar kuru ēdiens tev garšo labāk.